Mācību materiāli vidusskolai
Mūzikas teātra izrāde “Zvēri ir nemierīgi” vēstīja par jaunu komponistu, kura tēls tika radīts, iedvesmojoties no notikumiem krievu komponista Dmitrija Šostakoviča dzīvē 1930. gadu vidū – laikā, kad Padomju Savienībā arvien spēcīgāk izpaudās Staļina represijas pret tās iedzīvotājiem, tai skaitā māksliniekiem. Izrāde rosināja domāt par tēmām, kas aktuālas arī Latvijas politiskajā un mākslas vēsturē: padomju okupācija, komunistiskā režīma politika un attieksme pret indivīdu, mākslinieka loma režīmā, Latvijas radošo cilvēku likteņu līdzības ar krievu māksliniekiem. Balstoties šajās tēmās, tapis mācību materiāls skolēniem.
Mācību materiālos iekļauti video ar jomas ekspertu – literatūras zinātnieces Evas Eglājas - Kristsones, kultūrpētnieka Denisa Hanova, kustību mākslinieces Simonas Orinskas un dramaturga Evarta Melnalkšņa komentāriem un informāciju par dažādām parādībām (LPSR Rakstnieku savienība, socreālisms, ķermenis teātrī) un personībām (V. Belševica, I. Ziedonis, Aristotelis u.c.). Stundu plāni ar darba lapām skolēniem sagatavoti literatūras, kulturoloģijas un vēstures nodarbībām. Video var tikt izmantoti arī politikas, mūzikas, drāmas un citās nodarbībās.
Mācību materiālus pedagogiem var lejuplādēt, uzspiežot ŠEIT.
Izglītības speciālisti Inese Vilciņa, Māris Bušmanis un Ilze Vaivode, dramaturgs Evarts Melnalksnis, video speciālists Tālivaldis Tālis Āboliņš, producente Keita Melle un Miķelis Raudseps.
Teātra trupa KVADRIFRONS sadarbībā ar British Council Latvia un VSIA Rīgas cirks.
Informācija par krievu komponista Dmitrija Šostakoviča sarežģītajām attiecībām ar padomju varu un to, kā tā manipulēja ar inteliģenci. Dramaturga Evarta Melnalkšņa skaidrojums par izrādē risināto psiholoģiskā ieslodzījuma situāciju, indivīda attiecībām ar savu laikmetu un to, kā māksla rosina domāt par indivīda brīvības robežām. Fragmenti no izrādes “Zvēri ir nemierīgi” ar dokumentālu tekstu izmantojumu. Runā: literatūrzinātniece Eva Kristsone - Eglāja, kultūrpētnieks Deniss Hanovs, dramaturgs Evarts Melnalksnis. Pieejami subtitri krievu valodā.
Procesi literatūrā pēc padomju okupācijas Latvijā: literatūras izmantošana propagandas mērķiem, Rakstnieku savienības dibināšana un sociālistiskā reālisma ieviešana literatūrā. Mārtiņa Zīverta piemērs. Notikumi literatūrā pēc Staļina nāves. Vizmas Belševicas piemērs, cenzūras attieksme pret viņu. Knuta Skujenieka piemērs: autors, kuru par biedinājumu citiem deportē uz Sibīriju; absurdais apsūdzības saturs. Literātu mājokļu kratīšanas kā cenzūras metode. Runā: literatūrzinātniece Eva Kristsone - Eglāja. Pieejami subtitri krievu valodā.
Grūti definējamais kompromisa fakts literātu darbībā Padomju Latvijā. Pasčenzūras un sadarbības formas. Vēsturisko dokumentu trūkums. Režīma metodes cilvēku pievēršanai sadarbībai. Literatūras vēstures papildināšana no mūsdienu skatpunkta. Runā: literatūrzinātniece Eva Kristsone - Eglāja. Pieejami subtitri krievu valodā.
Fragmenti no izrādes “Zvēri ir nemierīgi” kā piemēri absurda literatūras lietojumam teātrī. Absurda literatūra sava laikmeta kontekstā pēc II Pasaules kara. Absurda dzīves izjūta. Semjuela Beketa lugas “Gaidot Godo” piemērs. Absurda literatūra Padomju Savienībā: Daniila Harmsa piemērs. Runā: dramaturgs Evarts Melnalksnis. Pieejami subtitri krievu valodā.
Muzikāli fragmenti no izrādes “Zvēri ir nemierīgi”. Mūzikas iedarbība uz skatītāju, tās saikne ar dievišķo un labāko cilvēkā, Aristoteļa “katarses” jēdziens. Mūzikas izmantojums varas reprezentācijas pasākumos. Mūzikas bīstamība Padomju Savienības cenzūras skatījumā. Mūzika kā sociālās komunikācijas forma Latvijā – vēsturiski un mūsdienās. Runā: kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Pieejami subtitri krievu valodā.
Demokrātijas novājināšana, jaucot patriotisma un populisma jēdzienus. "Sabiedrības" un "valsts" jēdzienu nošķīrums. Valsts kā brīvību kopsavilkums, sabiedriska vienošanās, nemitīgas pārmaiņas. Runā: kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Pieejami subtitri krievu valodā.
Varas un kultūras attiecības, nemitīgas to pārmaiņas. “Citādā” jēdziens kopējā telpā, plašākā kopienā. Kultūra kā varas priekšstatu kopums par sevi un apkārtējo vidi. Attiecības starp dominējošo kultūru un subkultūru. Subkultūras rašanās iemesli. Kultūras jēdziena paplašināšana horizontālā līmenī: nozīmes, procesi, prakses, kas vieno kādu kopienu. Padomju režīma attieksme pret subkultūru kā pamatstāsta apšaubījumu. Runā: kultūrpētnieks Deniss Hanovs.
Ķermenis kā galvenais komunikācijas veids skatuves mākslā. Kinestētiskā empātija. Ķermeņa klātesamība un tēla piepildītība dejā, mākslas notikumā. Video ar dejas fragmentiem no izrādes “Zvēri ir nemierīgi”. Saprašanas un sajūtu nozīme mākslas uztverē. Nedrošība, nezināmais, nepazīstamais mākslā. Mākslas uztveres stratēģijas. Runā: kustību māksliniece Simona Orinska.
Staļinisma un citu totalitāru režīmu iezīmes. Komponists Dmitrijs Šostakovičs kā spilgts piemērs režīma manipulācijai ar inteliģenci. Mākslas izmantošana propagandas nolūkos; avangarda mākslas atbalsts politiskajam režīmam pēc Oktobra revolūcijas. Mūzikas un mākslas izmantošana varas vajadzībām mūsdienās. Mūzikas nozīme mūsdienu Latvijā. Jēdziena “kultūra” iespējamā definīcija. Attiecības starp dominējošo kultūru un subkultūru. (Detalizētu kopsavilkumu ar attiecīgajām ieraksta minūtēm pie tēmām skatīt darba lapās.)