Teātra kritiķe Līvija Dūmiņa sešpadsmit gadus raksta grāmatu par aktieri Artūru Skrastiņu. Līvija par Artūru uzzina visu: kā Artūrs redz sevi, kā Artūru redz citi, no kā Artūrs baidās, pēc kā Artūrs tiecas. Viņa uzzina, kas Artūram vainas.
Pienāk diena, kad Līvija Artūru izprot labāk, nekā viņš pats.
Līvija Dūmiņa kļūst par labāku Artūru Skrastiņu. Un viņa ir brīnišķīga.

Kā reaģēt uz to, ka izveidojies imidžs sāk ietekmētu tavu likteni? Vai tu esi tas, par ko tevi uzskata, vai tomēr ir kaut kāda objektīva, nenoliedzama personība? Un kā par to domāt, ja tavs darbs ir katru dienu būt kādam citam? Ko ar to visu iesākt? Neko. Ja sāc cīnīties, kaut ko pierādīt, tātad tam visam piekrīti. Bet nekas nav jāpierāda. Tajā mazajā vārdiņā “nekas” es ieraudzīju mūsu laikmeta būtību, kas likās ārkārtīgi aktuāli. Tas mani pārņēma. Nekas.
/iespējams, Artūrs Skrastiņš/

“Artūrs Skrastiņš nedrīkst būt noguris” ir izdomāts stāsts par nenotikušu atgadījumu, ko iedvesmojuši divi cilvēki un grāmata*. Ir mazliet piemirsies, par ko tieši šī grāmata ir, bet, iespējams, tā ir par neremdināmu apmātību, pārdabisku mīlestību un identitātes neviennozīmīgo dabu. Tu esi tas, kam izvēlies veltīt savu laiku, uzmanību un rūpes. Tu esi tas, par ko tevi uzskata. Tu esi tas, kas gribi būt.

*Izrādes tapšanu iedvesmojusi Līvijas Dūmiņas grāmata “Artūra Skrastiņa Spogulija”, Apgāds Zvaigzne ABC, 2020.

Pirmizrāde: 2023. gada 20. oktobrī