Rakstniece un uzņēmēja Andra Neiburga sešpadsmit gadus raksta publisku dienasgrāmatu internetā. Viņa dalās pārdomās par pilsētu, kurā dzīvo, par cilvēkiem, ko satiek, par izrādēm, ko redz, par lietām, kas notiek un lietām, kas nenotiek. Viņa raksta par savu veselību, darbu, garastāvokli, bēdām un priekiem. Vārdu sakot, par ikdienu, kas rit tieši tikpat aizraujoši un garlaicīgi, kā mums visiem.

“Es esmu tas, kas paliek pāri” ir izrāde, ko iedvesmojusi rakstniece un viņas dienasgrāmata*. Tas ir stāsts par mazām un lielām pārdomām, tekstu autoriem un lasītājiem, domubiedriem, laikabiedriem un pasauli, kas vienlaikus nepārtraukti mainās un stāv uz vietas. Ko ar to visu iesākt? Neko. Pilsēta turpinās, teksti paliek.

Es negribu dzīvot pēc tā laika, ko skaita kalendārs. Es gribu dzīvot pēc cepeškrāšņu elektroniskajiem pulksteņiem, kuri katrā mājā rāda citādi.
/Andra Neiburga, 2004. gada 31. decembrī/

*Izrādes tapšanu iedvesmojusi Ilmāra Šlāpina sastādītā un apgāda Neputns izdotā Andras Neiburgas dienasgrāmata divos sējumos “Es esmu tas, kas paliek pāri. Dienasgrāmatas. 2003—2019”.

Pirmizrāde: 2026. gada 30. aprīlī

PIEKĻŪSTAMĪBA
Skatītājiem ar kustību traucējumiem izrādes norises vietā iespējams pārvietoties ar ratiņkrēslu un ir pielāgotas labierīcības. Tuvākā pielāgotā autostāvvieta atrodas pie Rīgas Latviešu biedrības nama.
Skatītājiem ar dzirdes traucējumiem pieejamas indukcijas cilpas, ko iespējams saņemt biļešu kontroles laikā.
Iegādājoties biļeti, lūdzam to personalizēt, norādot, vai skatītājam būs nepieciešama indukcijas cilpa vai vieta ratiņkrāslam.