Slepeni pātari Vecrīgā septiņu pieturu garumā
RĪGAS ĻERPATAS HRONIKA

jeb dažas lāgas melšas par siksnas auklu, kas no pēdīgiem ļaudīm nākuse un caur latviešiem pašiem ar greizām acīm tāļāk pa pasauli pie gaismas vesta, ka tā latviešu starpā ātri piejemas

≈ 2h 30 min | BEZMAKSAS

Slepenie pātari Vecrīgā septiņu pieturu garumā “Rīgas ļerpatas hronika” ir staigājama klausāmizrāde, kurā cieši savijas dažādas teikas un nostāsti par Rīgas izcelšanos un potenciālo bojāeju. Klīstot pa šaurajām, bruģētajām vecpilsētas ieliņām, izrādes skatītājiem ir iespēja iesaistīties aizraujošā piedzīvojumā, kas šķietami risinās tepat, aiz Vecrīgu namu durvīm: ir pienākusi diena, kad Rīgā atkal piepildīsies kāds sens un baiss pareģojums, bet tikai daži pilsētas iedzīvotāji zina, kā šīs briesmas apturēt un kas darāms, lai Daugava neaprītu savus krastus un lai arī rīt mēs pamostos savā skaistajā, urdzošajā, čalojošajā un dimdošajā pilsētā. Sekojot izrādes gaitā sastapto varoņu sniegtajiem pavedieniem un norādēm, apmeklētāji tiek aicināti doties pastaigā pa vecpilsētu, lai atrisinātu Rīgas ļerpatas noslēpumu un izglābtu pilsētu no iznīcības. Tas ir neparedzams piedzīvojums, kurā vienlīdz lielu lomu spēlē mitoloģija, modernās tehnoloģijas, Rīgas arhitektūra un dažādas piedzīvojumu literatūras un detektīvromānu žanra klišejas.

Izrādes centrālā ass ir pati Vecrīga, kas simboliski uzskatāma par Rīgas kodolu - “tukšo zonu” jeb “nulles punktu”, kura apmeklējums lielai daļai sabiedrības zināmā mērā asociējas tieši ar kultūras un izklaides piedāvājuma baudīšanu. Tomēr vienlaikus Vecrīga pēdējo gadu laikā pakāpeniski kļuvusi rīdziniekiem sveša - vispirms tā tika atdota masu tūrismam, kas noveda pie tā, ka vecpilsētā mājvieta vairs nav teju nevienam vietējam iedzīvotājam, bet tagad, ņemot vērā ieilgušās krīzes izraisītos ierobežojumus, liela daļa Vecrīgā esošo pulcēšanās vietu joprojām ir slēgtas un Rīgas pilsētas centrs tiek apmeklēts arvien retāk.
“Rīgas ļerpatas hronika” ir KVADRIFRONA veltījums un dāvana mūsu galvaspilsētai. Lai arī pēdējā laikā arvien biežāk tiek meklēti ceļi kultūras decentralizācijai, izrādes veidotāji cer, ka rīdzinieki un pilsētas viesi pacels acis un papriecāsies arī par piemirsto vecpilsētas jaukumu.

“Rīgas ļerpatas hronika” visiem interesentiem pieejama bez maksas līdz pat šī gada 30. augustam un to iespējams baudīt jebkurā diennakts laikā. Izrāde ilgst aptuveni divas ar pusi stundas, tomēr precīzs pastaigas garums atkarīgs no tā, cik raits ir tās apmeklētāja solis.

Izrādes sākuma punkts - Torņu iela 1, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” galvenā ieeja. Tur mūsu publiku sagaidīs informatīvs plakāts par to, kā uzsākt izrādes ceļojumu. Katra no izrādē iekļautajām septiņām pieturām izrādes gaitā tiek atklāta iepriekšējā punktā.

Izrādes norises laiks: 14.07.2021. - 30.08.2021.

Izrādi atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Valsts nekustamie īpašumi, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, muzejs “Ebreji Latvijā”, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, Latvijas Arhitektu savienība, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas nami

Lomās:
Iesvaidītais: Edmunds Freibergs
Arhitekts Gints: Reinis Boters
Kazimirs: Matīss Budovskis
Izidora: Anta Aizupe
Alberts: Gatis Gāga
Mākslinieks Gints: Kaspars Dumburs
Kuratore Asnāte: Liena Šmukste
Melngalvji: Anna Ulberte, Klāvs Mellis, Ance Strazda

Koncepcijas un dramaturģijas autori:
Ance Strazda un Klāvs Mellis
Komponists un skaņu mākslinieks:
Kārlis Tone
Dziesmas izpildītāji:
Reinis Boters, Inese Tone
Tehnisko un scenogrāfisko risinājumu autori un izpildītāji:
Jānis Sniķers, Andris Zeļonka, Kārlis Tone
Producentes:
Anna Ulberte un Ance Strazda